Izglītība mūža ritenī

Raksts publicēts laikrakstā Diena 2008.gada 5.februārī

Izglītība mūža ritenī 
Anna Rancāne

 

Lai motivētu cilvēkus apgūt darba tirgum nepieciešamās prasmes, Latgalē izstrādāta mūžizglītības atbalsta sistēma Pirms divdesmit gadiem augstskolas izlaidumā svinīgi pasniegtie zilas vai sarkanas krāsas vāciņi vairs nevienam nedod garantiju, ka atlikušo mūžu varēs mierīgi strādāt savā izvēlētajā lauciņā. "Augstskolas diploms dod tikai kaut kādu attīstības pakāpi, pēc tam cilvēkam visu darba dzīvi atkal jāapgūst jaunas zināšanas. Mūžizglītība ir kā tāds vāveres ritenis: ja tu esi tajā iekļuvis, tad ārā izkļūt vairs nevar, ir jāmācās un jāmācās," saka biedrības Dienvidlatgales pašvaldību mācību centrs direktore un projekta Latgales reģiona mūžizglītības sistēmas veidošana un kapacitātes stiprināšana vadītāja Sarmīte Teivāne. Šis Latgales reģiona attīstības aģentūras (LRAA) izstrādātais projekts ļaus izveidot reģionā izglītības sistēmu, kas atsevišķām iedzīvotāju kategorijām ļaus apgūt darba tirgū nepieciešamas prasmes mūža garumā. Projekts tiek realizēts nacionālajā programmā Mūžizglītības stratēģijas izstrāde un ieviešana ietvaros. No 2007. līdz 2013.gadam valsts mūžizglītības politikas pamatnostādņu īstenošanai atvēlētais finansējums ir 19,3 miljoni eiro, no kuriem aktivitātēm Latgalē paredzēti aptuveni divi miljoni latu. Datorus un angļu valodu Projekta gaitā, piedaloties Latgales pašvaldību, reģiona augstskolu, profesionālās izglītības iestāžu un nevalstisko organizāciju pārstāvjiem, tika izveidots mūžizglītības attīstības plāns, kas 2007.gada novembrī apstiprināts Latgales plānošanas reģiona attīstības padomē. Kā atzīst Sarmīte Teivāne, viens no lielākajiem ieguvumiem ir mūžizglītības koordinatoru atbalsta sistēmas izveidošana, kas sāks darboties šoruden. "Tagad cilvēks, ja nolems apgūt kādas jaunas prasmes, varēs griezties pie sava novada koordinatora, lai tas atrod viņam atbilstošāko veidu, kā to darīt. Līdz šim tādas iespējas nebija, katrā rajonā pieaugušo izglītība bija atkarīga no pašvaldību iniciatīvas, bez kaut kāda finansiāla seguma." Nacionālajā programmā paredzētas noteiktas mērķa grupas, kuras varēs mācīties bez maksas: cilvēki, kam nav bijusi iespēja iegūt pirmo profesionālo izglītību, attālu lauku apvidu iedzīvotāji, māmiņas pēc bērna kopšanas atvaļinājuma, cilvēki, kuri atgriezušies no ieslodzījumu vietām, pirmspensijas vecuma iedzīvotāji, kā arī strādājošie valsts un publiskajā sektorā, kuriem nepieciešams pilnveidot savu profesionālo kvalifikāciju. Projektā veiktajos pētījumos tika noskaidrots, ka Latgales iedzīvotāji visvairāk vēlas apgūt prasmi strādāt ar datoru, svešvalodas, kā arī lietvedības un grāmatvedības iemaņas. Savukārt darba devēji uzsver, ka tuvākajos gados domā par uzņēmumu modernizāciju, tāpēc vēlētos labi apmācītus darbiniekus. Pamatojoties uz šo pētījumu rezultātiem, arī tiks izstrādātas mācību programmas, atstājot iespēju novadu pašvaldībām tās papildināt pēc saviem ieskatiem. "Latgalē ir uzņēmumi, kuri, ieviešot jaunas tehnoloģijas, daļu darbinieku atlaidīs, piemēram, kokapstrādes uzņēmums SIA Verems Rēzeknes rajonā. Būs jādomā, ko šiem cilvēkiem piedāvāt, lai viņi nepaliktu ārpus darba tirgus," saka Sarmīte. Tāpēc mūžizglītības koordinatori sadarbosies ar Valsts nodarbinātības aģentūras speciālistiem, lai izlemtu, kāda apmācības programma bezdarbnieku pārkvalifikācijai būtu piemērotākā. Kas grib, tas panāk Sarmīte Teivāne atzīst, ka šobrīd laukos parādās arvien lielāka plaisa starp cilvēkiem, kuri grib un dara visu, un tiem, kuri neko negrib un arī nedara, augstākais – aiziet līdz pagastmājai pēc pabalsta. Nereti no attiecīgo kategoriju iedzīvotājiem bezmaksas kursos grūti nokomplektēt pilnu grupu, taču turpat blakus ir cilvēki, kuri ļoti vēlētos mācīties, taču neietilpst nevienā no Nacionālās programmas mērķgrupām. Arī viņi turpmāk varēs griezties pie mūžizglītības koordinatoriem, lai kopīgi meklētu dažādus variantus, kā izglītoties gan par programmas līdzekļiem, gan par maksu. Kā atzīst S.Teivāne, līdz šim valsts izglītības sistēmā pieaugušo izglītošana bija atstāta novārtā. 1996.gadā sāktais darbs pie Pieaugušo izglītības likuma izstrādāšanas tā arī netika pabeigts. Patlaban Izglītības un zinātnes ministrijas Izglītības politikas koordinācijas departamentā izveidota mūžizglītības attīstības nodaļa, tāpēc pamats cerēt, ka arī pēc četriem gadiem, kad projekts beigsies, valsts budžetā atradīsies līdzekļi mūžizglītībai. Sapnis par centru Sarmīte Teivāne pieaugušo izglītībā darbojas kopš 1997.gada. Jau četrus gadus viņa vada pēc pašas ierosmes izveidoto biedrību Dienvidlatgales pašvaldību mācību centrs (dibinātāji  Daugavpils un Krāslavas rajona pašvaldības), kas piedāvā dažādas apmācību programmas un kursus. Viņa atzīst, ka strādāt pieaugušo izglītības jomā ir interesanti, jo ik dienas var satikt cilvēkus, kuri vēlas kaut ko savā dzīvē mainīt. "Protams, šis darbs ir arī sarežģīts, jo tev vienu dienu jādomā, kā noorganizēt grāmatvedības kursus, otru kā mācīt katlu mašīnistus, trešo kā sarīkot kursus deju pedagogiem. Plašais spektrs neļauj apstāties vienā punktā, visu laiku jābūt dzīves ritumā." Sarmītes mūža sapnis – izveidot tādu mūžizglītības centru, kādi ir Skandināvijas valstīs, kur cilvēks var visu mūžu mācīties to, ko grib un kas viņam liekas aktuāli, savukārt valsts viņam šīs iespējas piedāvā pat tad, ja šo nozari, piemēram, puķkopību, vēlas apgūt kaut vai tikai trīs cilvēki. Latvijā šādu greznību pagaidām nevar atļauties.



Atpakaļ