Skola mūža garumā

Monikas Zīles raksts par mūžizglītību un jauno ES fondu sadali mūžizglītības attīstībai

Raksts publicēts Latvijas Avīzē 2008.gada 20.februārī

Skola mūža garumā
Monika Zīle

Ar parunu \"Mūžu dzīvo – mūžu mācies!\" jau senči apstiprinājuši nepieciešamību zināšanas un prasmes pilnveidot. Kā valstisks mērķis mūžizglītība definēta arī drīz pēc neatkarības atjaunošanas, taču tikai pagājušā gada sākumā reālākus apveidus ieguvusi apjomīgā Ministru kabineta (MK) dokumentā par mūžizglītības pamatnostādnēm. Nu arī Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas Nodarbinātības apakškomisijas sēdē deputāti kopā ar Izglītības un zinātnes ministrijas ( IZM), Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) un Labklājības ministrijas ( LM) pārstāvjiem mēģinājuši izvērtēt lietderības koeficientu 19 miljoniem eiro, kurus mūžizglītības projekti jau šogad varētu sākt saņemt no Eiropas Savienības struktūrfondiem.

\"Vēlākais šoruden varētu startēt astoņi mūžizglītības projekti,\" papildina IZM Politikas koordinācijas departamenta direktores vietnieks Dmitrijs Kuļšs un mūžizglītības attīstības nodaļas vadītājs. \"Jau paredzēts: katrs no pieciem valsts reģioniem nāk ar mūžizglītības projektu, vēl pa vienam iesniedz Kultūras ministrija, Rīgas pašvaldība un Izglītības ministrija kā visas šīs sistēmas koordinētāja.\"

Mūžizglītībai atvēlēto ES naudu \"uz galviņām\" sadalot, katrs reģions saņemšot ap 2 miljoniem latu. Bet, kamēr nav iesniegti konkrētie projekti, grūti vērtēt pašu mūžizglītības jēdziena saturisko izpratni un prioritātes.

\"Domāju, ka par mūžizglītības mērķa grupu Latvijā varētu būt apmēram miljons strādājošo, kam konkurences apstākļos nepārtraukti jāapgūst kas jauns,\" tāds viedoklis ir LM Darba departamenta direktora vietniekam Imantam Lipskim.

ES nodarbinātības politika paredz, ka mūžizglītībā katru gadu jāiesaista vismaz 12 procenti valsts darbspējīgo. Latvijā tas, pēc IZM aprēķiniem, būtu 151 tūkstotis. Taču Nodarbinātības apakškomisijas sēdē no ministriju pārstāvju atbildēm nekļuva skaidrs, vai jaunā mūžizglītības sistēma nedublēs citas iestrādes, būs efektīva un kā tajā iekļausies daudzviet nīkuļojošie un ar labiem nodomiem veidotie pieaugušo izglītības centri, kuru rocība atkarīga no katras pašvaldības labās gribas.

\"Lai šīs lietas sakārtotu, jau oktobrī valsts sekretāru sanāksmē izsludinājām Izglītības likuma grozījumus, kas paredz, kādā kārtībā no pašvaldību budžeta šie centri finansējami,\" saka Dmitrijs Kuļšs. \"Un, mūsuprāt, mūžizglītībai atvēlētā ES nauda nav jātērē tautskolu būvei, – kā komisijas sēdē ierosināja Staņislavs Šķesters. Pirmkārt, tautskolas jau daudzviet ir: Aizkrauklē, Vecpiebalgā, Lēdurgā, Ritē… Otrkārt, nav lietderīgi veidot valstī vēl vienu paralēlu izglītības sistēmu uz tautskolu bāzes.\"

Tiktāl būtu skaidrs. Taču neatbildēti paliek vēl divi nopietni jautājumi. Viens – no ES fondiem mūžizglītībai atvēlēta nauda četriem gadiem, bet kas notiks pēc tam? Otrs – cik daudz no reģiona \"makā\" iekritušajiem 2 miljoniem latu varētu aizripot līdz mazpilsētām un pagastiem? Jo ir jau pieredzēts…



Atpakaļ