Efektīvi funkcionējošas mūžizglītības sistēmas izveide

Rakstā ietverta informācija par mūžizglītības hronoloģisko attīstību, kvalitāti un pieejamību, problēmām un infrastruktūras modernizāciju.

Raksts publicēts Latvijas Vēstnesī 2008.gada 26.jūlijā

Efektīvi funkcionējošas mūžizglītības sistēmas izveide
Andris Petrovs
Latvijā/Sociālpolitika

Galvenā mūsu valsts bagātība ir intelektuālie resursi, tāpēc izglītībai un zinātnei jāpievērš īpaši liela uzmanība un nepieciešama efektīvi funkcionējoša mūžizglītības sistēma. Mūžizglītība ir izglītības process visas cilvēka dzīves garumā, kas balstās uz mainīgām vajadzībām iegūt zināšanas, prasmes, pieredzi, lai paaugstinātu vai mainītu savu kvalifikāciju.

Mūžizglītībā iekļautas visas izglītības formas - formālā un neformālā -, un tā ilgst no pirmskolas perioda līdz laikam, kad cilvēks jau aizgājis pensijā. Izglītības kvalitātei jāatbilst mūsdienu sabiedrības un tautsaimniecības augošajām prasībām, un valsts uzdevums ir nodrošināt ikvienam cilvēkam izglītības iespējas visos Latvijas reģionos.

Lai nodrošinātu neatkarīgu un profesionālu ekspertīzi Latvijas Nacionālā attīstības plāna (NAP) 2007. - 2013. gadam īstenošanas, uzraudzības un novērtēšanas procesā, NAP Ekspertu foruma ietvaros izveidota ekspertu darba grupa "Izglītots un radošs cilvēks" Banku augstskolas rektores Tatjanas Volkovas vadībā. Eksperti secinājuši, ka mūžizglītības sistēmas nodrošināšanā vadošā loma jāuzņemas augstskolām un jānodrošina efektīva savstarpēja koordinācija.

Ir izstrādāti šādi mūžizglītības sistēmas pilnveidošanas virzieni:

  1. Kompetencēs balstīta izglītība,
  2. Augstskolu vadošā loma mūžizglītības sistēmā,
  3. Efektīva mūžizglītības koordinācija,
  4. Reģionālo koordinatoru loma mūžizglītības sistēmā,
  5. Mūžizglītības finansēšanas mehānisms,
  6. Nodarbinātības valsts aģentūras dalība mūžizglītības sistēmā.

 Mūžizglītības politika un statistika

Mūžizglītības sistēmas ieviešanai Latvijā paveikti šādi darbi. Nodibināta Latvijas Pieaugušo izglītības apvienība 1993. gada decembrī. No 1999. gada spēkā ir Izglītības likums. Izglītības un zinātnes ministrija 2004. gadā izstrādājusi Nacionālo programmu "Mūžizglītības stratēģijas izstrāde un ieviešana". Ar Ministru kabineta rīkojumu Nr. 111 2007. gada 23. februārī apstiprinātas "Mūžizglītības politikas pamatnostādnes 2007. - 2013. gadam".

"Mūžizglītībā iekļautas visas izglītības formas - formālā un neformālā -, un tā ilgst no pirmskolas perioda līdz laikam, kad cilvēks jau aizgājis pensijā."

Saskaņā ar 2004. gada statistiskajiem datiem no pamatskolu beigušajiem 66,4% audzēkņu mācības turpina vidusskolā, 29,6% - profesionālās mācību iestādēs, bet pieci procenti mācības neturpina. Tajā pat laikā no vidusskolu beigušajiem 70% mācības turpina augstskolās un koledžās, 7,5% - profesionālajās mācību iestādēs, bet mācības neturpina 22,5 procenti.

Sākot ar 1992. gadu, Latvijā ir obligāta pamatskolas izglītība. To no 15 līdz 24 gadu vecumam nav pabeiguši 12%, no 25 līdz 34 gadu vecumam - viens procents, no 35 līdz 54 gadu vecumam - 0,4 procenti, no 55 līdz 64 gadu vecumam - viens procents iedzīvotāju.

Pamatskolas izglītību un profesionālo izglītību no 15 līdz 24 gadu vecumam ieguvuši 45%, no 25 līdz 34 gadu vecumam - 19%, no 35 līdz 54 gadu vecumam - astoņi procenti, no 55 līdz 64 gadu vecumam - 18 procenti iedzīvotāju.

Vidējo vispārējo un profesionālo izglītību no 15 līdz 24 gadu vecumam ieguvuši 29%, no 25 līdz 34 gadu vecumam - 49%, no 35 līdz 54 gadu vecumam - 61%, no 55 līdz 64 gadu vecumam - 54 procenti iedzīvotāju.

Nepabeigtu augstāko un augstāko izglītību no 15 līdz 24 gadu vecumam ieguvuši 13%, no 25 līdz 34 gadu vecumam - 31%, no 35 līdz 54 gadu vecumam - 30,6%, no 55 līdz 64 gadu vecumam - 26 procenti iedzīvotāju.

Ja ielūkojamies pirmspensijas vecuma cilvēku iesaistē dažādos mūžizglītības pasākumos, tad 2004. gadā to darīja 7,99%, 2005. gadā - 7,2%, 2006. gadā - 7,78% un 2007. gadā - 9,31% Latvijas iedzīvotāju.

 Kvalitatīva un pieejama izglītība

Kvalitatīva pamata un vidējā - vispārējā vai profesionālā - izglītība ir minimālais starta kapitāls, bez kura nav iespējama cilvēka pilnvērtīga iekļaušanās sadzīvē un darba tirgū. Augstākā izglītība veido zināšanu sabiedrības pamatu, tādēļ svarīgi nodrošināt kvalitatīvas augstākās izglītības iegūšanas iespējas. Īpaša nozīme jāpievērš dabas zinību, medicīnas un inženierzinību studentu īpatsvara, kā arī augstākās kvalifikācijas speciālistu (maģistru un doktoru) skaita palielināšanai.

"Izglītības kvalitāte un vēlme mācīties ir cieši saistīta ar spēju pienācīgi novērtēt izglītības nozīmi."

Izglītības kvalitāte un vēlme mācīties ir cieši saistīta ar spēju pienācīgi novērtēt izglītības nozīmi. Noturīgu interesi par mācībām un sekmes veicina pedagogu meistarīgs darbs. Izglītības prestiža atjaunošana saistāma ar nozīmīgu atalgojuma palielinājumu pedagogiem, mācīšanas metodikas pilnveidošanu un jaunu motivētu speciālistu iekļaušanos izglītības sistēmā.

Nozīmīgs kvalitatīvas izglītības aspekts ir arī plaša informācija par mācību iestāžu piedāvāto izglītības programmu klāstu, indivīda spējām izraudzīties piemērotāko arodu un novērtēt studiju programmu.

 Problēmas un infrastruktūras modernizācija

Diemžēl daudziem iedzīvotājiem patlaban ir ierobežotas iespējas iekļauties mūžizglītības sistēmā. Darbaspēka zemā ģeogrāfiskā mobilitāte rada šķēršļus lauku iedzīvotājiem, it īpaši mājsaimniecībai piesaistītajiem un ekonomiski mazaktīvajiem. Ierobežotas iespējas turpināt tālākizglītību ir personām ar funkcionāliem traucējumiem. Nepietiekama izglītības pieejamība ir personām, kas atrodas ieslodzījuma vietās.

Pilnīgi visās izglītības iestādēs, veidojot priekšnosacījumus kvalitatīvam izglītības procesam, vajadzīga izglītības iestāžu materiālās bāzes modernizācija un to tīkla pilnveidošana, nodrošinot visām iedzīvotāju grupām līdzvērtīgas izglītības iespējas. Investīcijām izglītībā, tāpat kā jebkurā citā tautsaimniecības nozarē, jābūt ekonomiski pamatotām. Izglītības infrastruktūras modernizācijai un attīstīšanai nepieciešama izglītības sistēmas izmaksu efektivitātes palielināšana. Jāpanāk ēku uzturēšanas izdevumu samazināšana, racionāla telpu un cilvēkresursu izmantošana.

"Galvenais ir iemācīt cilvēku mācīties, radīt vēlmi mācīties, radīt gandarījumu par jaunu zināšanu apguvi."

Augstākās izglītības iestāžu ēku un inženierkomunikāciju tīklu, materiāli tehniskā nodrošinājuma, laboratoriju un institūtu iekārtu aprīkojuma, zinātniskās aparatūras un citas pētniecībai nepieciešamās infrastruktūras atjaunošana ir aktuāla visās augstskolās. Profesionālās izglītības iestāžu infrastruktūra un mācību aprīkojums nespēj nodrošināt tautsaimniecības attīstībai nepieciešamo darbaspēka apmācību kvalitāti, nedod iespēju izglītojamiem apgūt darba tirgus prasībām atbilstošas zināšanas un prasmes, īpaši inženierzinātņu, ražošanas un pārstrādes virzienos.

Bez tehniskām niansēm svarīgi ir motivēt cilvēkus atgriezties augstskolās. Iespējams, ka to varētu panākt, veidojot sociālas reklāmas televīzijā un citos medijos. Galvenais ir iemācīt cilvēku mācīties, radīt vēlmi mācīties, radīt gandarījumu par jaunu zināšanu apguvi.



Atpakaļ